Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.07.2020. - 30.06.2024. / Spēkā esošā
Tiesību akts zaudēs spēku 2024. gada 1. jūlijā.
Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7

Rēzeknē 2005. gada 9. jūnijā (prot. Nr. 18, lēmums Nr. 157)
Par Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objektu saglabāšanu, atklāšanu un likvidēšanu
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 5. punktu un
43. panta pirmās daļas 2. punktu
(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem (turpmāk tekstā — noteikumi) tiek apstiprināti Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objektu saglabāšanas, atklāšanas un likvidēšanas noteikumi.

2. Šie noteikumi attiecas uz visu Rēzeknes pilsētas administratīvo teritoriju.

3. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā visām fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā (valdījumā) Rēzeknes pilsētā atrodas kultūrvēstures objekti, jānodrošina to saglabāšana un atjaunošana, kā arī veicama to likvidēšana.

4. Šie noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošos valsts likumus un citu tiesību aktu prasības.

5. Tādi vēstures un mākslas pieminekļi, piemiņas vietas, akmeņi, zīmes, plāksnes vai atsevišķas kapa vietas, kas nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bet ir saistītas ar Rēzeknes pilsētas, novada, starptautiska vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem, tradīcijām (mākslas, etnogrāfiskām u.c.) vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, ir aizsargājami Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objekti (skat. 1. pielikumu).

6. Kultūrvēstures objekti var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisku un citu juridisku personu īpašumā (valdījumā).

I. Kultūrvēstures objektu saglabāšanas, atklāšanas un likvidēšanas kārtība

(Nodaļas numerācija grozīta ar Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)

7. Kultūrvēstures objekta saglabāšanu un atjaunošanu nodrošina īpašnieks (valdītājs).

8. Pamatotas nepieciešamības gadījumā kultūrvēstures objekta īpašnieks (valdītājs), pašvaldība vai jebkura juridiska vai fiziska persona var izvirzīt izskatīšanai pašvaldībā priekšlikumu par kāda bojāta (laika gaitā vai ārējās vides iedarbības rezultātā) kultūrvēstures objekta savešanu kārtībā. Priekšlikuma izskatīšanai pašvaldība pieaicina kultūrvēstures objekta saglabāšanā un savešanā kārtībā ieinteresētās puses, lai lemtu par iespējamo līdzdalību kultūrvēstures objekta bojājuma novēršanā.

9. Neatkarīgi no īpašumpiederības, priekšlikumu par jauna kultūrvēstures objekta atklāšanu vai esošā likvidēšanu var ierosināt fiziskas un juridiskas personas, uzrakstot pamatotu iesniegumu pašvaldībai, kas pieņem lēmumu, izvērtējot priekšlikuma nozīmīgumu.

10. Pašvaldība galīga lēmuma pieņemšanai par kultūrvēstures objekta atklāšanu vai likvidēšanu var pieaicināt trešās personas (mākslas, arhitektūras, kultūras, izglītības vai citus speciālistus) vai organizēt sabiedrisku apspriešanu.

11. Pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas jauna kultūrvēstures objekta atklāšana vai esošā likvidēšana saskaņojama ar Pilsētbūvniecības un teritoriālās plānošanas pārvaldi.

12. Ja kultūrvēstures objektu paredzēts atklāt vai likvidēt pie ēkas, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis vai atrodas tās 100 metru aizsardzības zonā, priekšlikums saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

13. Kultūrvēstures objekta īpašnieks (valdītājs) saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem par saviem līdzekļiem organizē kultūrvēstures objekta atklāšanu vai likvidēšanu.

13.1 Ja kultūrvēstures objekts ir atklāts vai likvidēts bez Rēzeknes pilsētas pašvaldības akcepta, tā ir tiesīga likvidēt vai atjaunot kultūrvēstures objektu uz ierosinātāja rēķina.

(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

13.2 Kultūrvēstures objektiem, kuru atklāšana vai likvidēšana ir veikta ar pašvaldības akceptu un atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, priekšlikuma par kultūrvēstures objekta atklāšanu vai likvidēšanu pārskatīšana atbilstoši šo noteikumu prasībām nav nepieciešama.

(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

II. Administratīvā atbildība un kompetence sodu piemērošanā

(Nodaļa Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

14. Kontroli par noteikumos noteikto prasību izpildi un administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā inspekcija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija.

(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

15. Par šo noteikumu prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 50 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz 150 naudas soda vienībām.

(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs J.Začests
1.pielikums
Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objekti

Nosaukums

Atrašanās vieta

Datējums

Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta

Dārzu ielā pie Pareizticīgo katedrāles

1941. –1945. g, atklāta 1948. g.

Nacistiskā režīma masu upuru piemiņas vieta

A. Upīša ielā Ebreju kapos

1941. g., atklāts 1980. g.

Nacistiskā režīma upuru piemiņas vieta

Vipingas ielā 2a, Vipingas mežā pie Tuberkulozes dispansera

1943. g. 6. marts, atklāta 1974.g.,
atjaunota 2000. gada maijā

Gleznotāja Franciska Varslavāna (1898.–1949.g.) dzīvesvieta (1938.–1948.g.) ar piemiņas plāksni

Bukmuižas ielā 78

Uzstādīta 1963. gada 3. novembrī

Komunistiskā terora upuru kapi

Miera ielā 35, bijušajos Garnizona kapos

1940.,1941. g.

Sabiedriskā darbinieka un garīdznieka Franča Trasuna (1864.–1926.g.) kaps ar pieminekli

Miera ielā 35, bijušajos Garnizona kapos

atklāts 1996. g.

Dzejnieka Seimaņa Putāna (1892.–1969.g.) kaps ar pieminekli

Miera ielā 35, Pilsoņu kapos

Uzstādīts 1977. gada 12. septembrī

Brāļu Skrindu – ārsta, dzejnieka Antona (1881.–1918.g.) un garīdznieka Kazimira (1875.–1919.g.) – kapa vietas ar pieminekli

Miera ielā 35, Pilsoņu kapos

Monsinjora Nikodema Rancāna (1870.–1933.g.) kaps ar pieminekli

Miera ielā 35, Pilsoņu kapos

Nacistiskā režīma koncentrācijas nometnes upuru kapi

Miera ielā 35, Pilsoņu kapos

1941. –1945. g.,
pārapbedījums 1969. g. oktobrī

Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta

Miera ielā 35, blakus Pilsoņu kapiem

1941. –1945. g., piemineklis atklāts 1968. g.,
autors V. Kalējs

Nacistiskā režīma koncentrācijas nometnes piemiņas vieta

Pie 5. vidusskolas, Atmodas ielā

1941. –1945. g., piemiņas zīme atjaunota 2001. gada novembrī

Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta

Upes ielā, blakus Pareizticīgo kapiem

1941.–1945. g., piemiņas zīme atklāta 1975. g.

Latvijas Brīvības cīņās kritušo 115 karavīru Brāļu kapi

Miera ielā 35

1919.–1920. g.,
atklāti 1925. gada 18. novembrī, obeliska autors E.Laube

Piemineklis Latgales atbrīvotājiem “Vienoti Latvijai”

Atbrīvošanas alejā, laukumā pie domes

1939., 1943., 1992. g.,
idejas autors L. Tomašickis,
tēlnieki K. Jansons, A. Jansons

Piemiņas vieta ar akmeni komunistiskā terora upuriem

Atbrīvošanas alejā 67

Atklāta 1990. gada 14. jūnijā

Piemiņas vieta ar akmeni represētajiem Rēzeknes iedzīvotājiem

Pie dzelzceļa stacijas “Rēzekne 2”

1941., 1949. g.,

atklāta 1991. g.

Piemiņas zīme “Klusā kokle”
Latgales kultūras vēstures pētniekam Miķelim Bukšam (1912.–1977.g.)

Pie ēkas Atbrīvošanas alejā 115

Atklāta 1990. gada 1. septembrī, autors Bērtulis Buls

Gleznotāja Vilhelma Purvīša tēva Jura Purvīša (1849.–1927.g.) kaps ar pieminekli

V. Purvīša ielas kapos

Atjaunots 1992. gada 20. jūnijā,
tēlniece Māra Kalniņa

Ārsta Paula Strūves kaps ar pieminekli

Upes ielas jeb Pareizticīgo kapos

Kaps ar pieminekli “Mātei”

Miera ielas kapos

Autors V. Boriss

Kārļa Ulmaņa, Jāņa Baloža un Krišjāņa Berķa stādītie ozoli

Atbrīvošanas alejā 74

1937. g.

J. Raiņa skulpturāls portrets

Kultūras un atpūtas parkā

Atklāts 1972. g.

J. Zvīdra skulpturāls portrets

Brīvības un Viļānu ielas krustojumā

Atklāts 1971. g.

Piemineklis monsinjoram Nikodemam Rancānam

Pie ēkas Atbrīvošanas alejā 115

Atklāts 2002. gada 13. augustā,
tēlniece I. Ēvalde,
akmeņkalis Libērijs Peļņa

Bīskapa Jāzepa Rancāna (1886.–1969.g.) vārdā nosauktais laukums ar piemiņas akmeni

Laukumā pie pilskalna

Atklāts 2003. gada septembrī

Piemineklis Sarkanās armijas karavīram

Latgales ielā, pie autoostas

Atklāts 1974. gada 26. jūlijā, tēlnieki Ojārs Siliņš un Oto Kalējs, arh. E. Salguss

Krucifikss

Miera ielā 35, Pilsoņu kapos

Atklāts 1989. g.

Krucifikss

Rāznas un Ludzas ielas krustojumā

Atjaunots 1991. g.,

autors Antons Rancāns

Ūdenstornis

Stacijas ielā, pie dzelzceļa stacijas “Rēzekne II”

1903. g.

Kinorežisora Fridriha Ermlera (1898.–1967.g.) dzīvesvieta ar piemiņas plāksni

V. Purvīša ielā 10

Plāksne uzstādīta 1978. gada 22. aprīlī

Audriņu sādžas iedzīvotāju, Nacistiskā režīma upuru piemiņas vieta ar plāksni

Latgales ielā 87

1942. gada 4. janvārī, atklāta 1965. g.

Krievu rakstnieka Jurija Tiņanova (1894.–1943.g.) dzīvesvieta (1906.–1915.g.) ar piemiņas plāksni

Atbrīvošanas alejā 94

Atjaunota 2000. g.

Ārsta Valda Gavara (1896.–1941.g.) un Paula Strūves (1881.–1941.g.) darba vieta ar piemiņas plāksni

18. Novembra ielā 41/ 2

Atklāta 1996. g.

Piemiņas plāksne Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktoram monsinjoram Nikodemam Rancānam (1879.–1933.g.)

Atbrīvošanas alejā 115

Atjaunota 1989. g.

Pedagoģes, latgaliešu publicistes Valērijas Seiles (1891.–1970.g.) dzīvesvieta (1940-1947) ar piemiņas plāksni

V. Seiles ielā 38

1991. g. 21. jūnijā

Aktiera un režisora Antona Varslavāna (1904.–1990.g.) darba vieta ar piemiņas plāksni

Brāļu Skrindu ielā 3

Atklāta 1994. gada 17. novembrī

Gleznotāja Arvīda Egles (1905.–1977.g.) darba un dzīvesvieta ar piemiņas plāksni

Latgales ielā 82

Atjaunota 1995. g.

Piemiņas plāksne Rēzeknes atbrīvotājiem no lielinieku varas

Atbrīvošanas alejā 93

Atjaunota 1995. g.

Farmaceita, bijušā labklājības ministra Vladislava Rubuļa (1887. –1937.g.) darbības vieta ar piemiņas plāksni

Latgales ielā 41

Atklāta 2003. gada septembrī

Plāksne Ērgļa aptiekai

Latgales ielā 41

Poļu pedagogu Antona un Olgas Talat-Kelpšu darba vieta ar piemiņas plāksni

Atbrīvošanas alejā 56

Atklāta 2001. gada 14. jūnijā

Latgales kongresa norises vieta ar piemiņas plāksni

Atbrīvošanas alejā 56

Atklāta 2002. gada aprīlī

Farmaceita, bijušā labklājības ministra Vladislava Rubuļa (1887.–1937.g.) kapa vieta ar pieminekli

Miera ielā 35, Pilsoņu kapos

Pedagogu Jāņa Viļuma, Benedikta un Antoņinas Tuču kapa vietas ar pieminekli

Miera ielā 35, Pilsoņu kapos

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rēzeknes pilsētas galvenā valsts inspektore I.Juškāne
01.07.2020