Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.6

Liepājā 2005.gada 3.martā (prot. Nr.3, 22.§)

Liepājas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar LR likuma "Par pašvaldībām" 21.un 43.pantu, likumu "Par vides aizsardzību" un likumu "Par piesārņojumu"

Lietoto terminu skaidrojums

Pakalpojumu sniedzējs (turpmāk - Pakalpojumu sniedzējs) - uzņēmums, kurš saņēmis licenci ūdensapgādes un kanalizācijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai Liepājas pilsētā.

Objekts (turpmāk - Objekts) - nekustamais īpašums, kuram ir atsevišķs pieslēgums pilsētas ūdensapgādes un /vai kanalizācijas tīkliem; kopīpašumā esošā dzīvojamā māja; telpas, kurās tiek veikta komercdarbība/uzņēmējdarbība.

Pakalpojumu lietotājs - persona, kura likumīgi saņem ūdensapgādes un /vai kanalizācijas pakalpojumus.

Līgums (turpmāk - Līgums) - līgums "Par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem", kas noslēgts starp Pakalpojumu sniedzēju un Abonentu par ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu un saskaņā ar kuru Pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumus konkrētam Abonentam, kas ir atbildīgs par saņemto pakalpojumu samaksu un Līguma nosacījumu izpildi.

Abonents (turpmāk - Abonents) - fiziska vai juridiska persona, kura no Pakalpojumu sniedzēja saņem ūdensapgādes un /vai kanalizācijas pakalpojumus saskaņā ar noslēgto Līgumu.

BLAKUSABONENTS (turpmāk - Blakusabonents) - fiziska vai juridiska persona, kura no Pakalpojumu sniedzēja saņem ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus saskaņā ar noslēgto Līgumu un kuram dzeramā ūdens padeve tiek nodrošināta, izmantojot tīklus, kuri ir Pakalpojumu sniedzēja jau esoša Abonenta atbildības robežās.

OBJEKTA ĪPAŠNIEKS (turpmāk - Objekta īpašnieks) - zemes vai nekustamā īpašuma īpašnieks, tā pilnvarota persona vai nomnieks ar apbūves tiesībām.

NOTEKŪDEŅI:

- ražošanas notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības un ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi;

- sadzīves notekūdeņi, ja tie radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību dēļ;

- lietus notekūdeņi, ja tie tiek novadīti pilsētas kanalizācijas tīklā.

TEHNISKIE NOTEIKUMI (turpmāk - tehniskie noteikumi) - Pakalpojumu sniedzēja sagatavots dokuments, kas nosaka prasības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektēšanai, izbūvei, rekonstrukcijai un ekspluatācijai.

ATBILDĪBAS ROBEŽU SHĒMA - Pakalpojumu sniedzēja sastādīta atbildības robežu shēma, kurā norādītas robežas, kurās par ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem atbild katra puse saskaņā ar noslēgto Līgumu.

VERIFICĒŠANA - darbību kopums, ko veicis SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts meteoroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.

ŪDENS PATĒRIŅA NORMA - ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši šo saistošo noteikumu pielikumam.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Liepājas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi (turpmāk - Noteikumi) ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kas ir Liepājas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu saņēmēji, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzēji Liepājas pilsētā.

1.2. Šie Noteikumi nosaka:

- ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektēšanas, izbūves, pievienošanas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem un pieņemšanas ekspluatācijā kārtību,

- sniegto pakalpojumu uzskaites un norēķinu kārtību,

- ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu lietošanas un aizsardzības kārtību,

- atbildību par Noteikumu pārkāpšanu.

1.3. Pakalpojumu sniedzēja pienākumi:

- nodrošināt tehniskajiem noteikumiem, standartiem un Līguma nosacījumiem atbilstošu pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti par noteiktiem tarifiem,

- nodrošināt dzeramā ūdens ieguvi, ražošanu un piegādi atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai,

- nodrošināt notekūdeņu savākšanu, novadīšanu līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšanu un novadīšanu ūdenstilpē atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai,

- nodrošināt Pakalpojuma sniedzēja īpašumā un atbildības robežās esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu darba kārtībā atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai,

- izmantot un sekmēt efektīvas, ekonomiskas un drošas tehnoloģijas un darba paņēmienu ieviešanu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzlabošanai,

- veikt sniegto pakalpojumu uzskaiti,

- savlaicīgi brīdināt par plānotiem remontdarbiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās.

1.4. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā un atbildības robežās ir:

- ielu un iekškvartālu ūdensapgādes tīkli (65 mm un lielāks diametrs), cauruļvadu armatūra, ūdens skaitītāji, brīvkrāni, ugunsdzēsības hidranti, plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu;

- ielu un iekškvartālu kanalizācijas tīkli (160 mm un lielāks diametrs), cauruļvadu armatūra, skatakas, notekūdeņu skaitītāji.

1.5. Abonenta īpašumā un atbildības robežās esošie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek projektēti, būvēti, ekspluatēti un remontēti par Abonenta līdzekļiem.

1.6. Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifus Pakalpojumu sniedzējs aprēķina saskaņā ar likumdošanā noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku. Tarifus apstiprina Liepājas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulators saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Atbilstoši likumdošanai papildus tiek aprēķināta maksa par specifisku piesārņojumu, kuru rada komercdarbība /uzņēmējdarbība.

1.7. Pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un saskaņā ar šiem Noteikumiem var pārtraukt pakalpojumu sniegšanu tiem Abonentiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret Pakalpojumu sniedzēju.

1.8. Ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē šo Noteikumu un Latvijas Būvnormatīvu pārkāpumus, fiziskas vai juridiskas personas pārstāvja klātbūtnē savas kompetences ietvaros sastāda aktu, norādot pārkāpumu un trūkumu novēršanas termiņu. Fiziskas vai juridiskas personas pārstāvja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no atbildības un pienākuma novērst trūkumus un segt zaudējumus.

2. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektēšana, izbūve, pievienošana un pieņemšana ekspluatācijā

2.1. Visām fiziskām un juridiskām personām, kuras vēlas būvēt jaunus Objektus Liepājas pilsētā, ir nepieciešams izņemt tehniskos noteikumus ūdensapgādes pievadu un kanalizācijas izvadu izbūvei, lai varētu noslēgt līgumu par centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu.

2.2. Lai fiziska vai juridiska persona varētu pievienot savu Objektu pilsētas ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem un lai veiktu jebkurus ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu izbūves vai rekonstrukcijas darbus Objekta teritorijā, šī persona iesniedz rakstisku iesniegumu pēc Pakalpojuma sniedzēja noteikta parauga formas un saņem Pakalpojumu sniedzēja izdotus tehniskos noteikumus.

2.3. Kanalizācijas sistēma ir jāierīko visos Objektos, kur ir iekšējā ūdensapgāde. Katrs Objekts kanalizācijas tīklam ir pievienojams atsevišķi.

2.4. Ja Objektu nav iespējams tieši pievienot pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut pievienot Objekta ūdensapgādes pievadu un kanalizācijas izvadu jau esoša Abonenta atbildībā esošajiem iekšējiem vai pagalma tīkliem aiz Pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošā ūdens skaitītāja, ja:

2.4.1. ir izstrādāts ūdensapgādes pievada un kanalizācijas izvada pievienošanas projekts, kas rakstiski saskaņots ar Abonentu un /vai zemes īpašnieku, un nodibināts servitūts, kas ierakstīts Zemesgrāmatā;

2.4.2. pievienošana nepasliktina ūdens piegādi un kanalizācijas novadīšanu citiem Abonentiem;

2.4.3. ir uzlikts atsevišķs ūdens skaitītājs pievienojamā Blakusabonenta objekta ūdens patēriņa uzskaitei.

2.5. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai Abonenta objektā uz ugunsdzēsības apvadlīnijas būtu izprojektēts un izbūvēts elektriskais aizbīdnis.

2.6. Visiem no jauna izbūvētiem ūdens­apgādes un kanalizācijas tīkliem ir jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija par Objekta īpašnieka līdzekļiem.

2.7. Pakalpojumu sniedzējs dod savu atzinumu par objekta pievienošanas iespējām Liepājas pilsētas ūdensapgādes un /vai kanalizācijas tīkliem un izsniedz tehniskos noteikumus 20 (divdesmit) darba dienu laikā. Par tehnisko noteikumu sagatavošanu un izsniegšanu tiek iekasēta samaksa saskaņā ar izcenojumu, kāds noteikts spēkā esošajā likumdošanā.

2.8. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 1 (viens) gads, ja nav uzsākta projektēšana. Ja projektēšana ir uzsākta, tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 (divi) gadi. Termiņam beidzoties, pēc pieprasītāja lūguma, Pakalpojumu sniedzējs tehniskos noteikumus izskata atkārtoti.

2.9. Pakalpojumu sniedzējs izskata un saskaņo tehnisko projektu 10 (desmit) darba dienu laikā no tā iesniegšanas. Pēc projekta saskaņošanas un akceptēšanas Liepājas pilsētas Būvvaldē viens eksemplārs paliek Pakalpojumu sniedzējam. Pretenziju gadījumā tiek izsniegts pamatots rakstisks atteikums un /vai pieprasījums veikt izmaiņas tehniskajā projektā.

2.10. Būvprojekta akcepts ir spēkā 2 (divus) gadus. Ja projekts šajā laikā nav īstenots, tas atkārtoti jāsaskaņo ar Pakalpojumu sniedzēju. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noteikt jaunas prasības.

2.11. Ūdensapgādes pievadu un kanalizācijas izvadu pievienošanu pilsētas ielu tīkliem par īpašnieka līdzekļiem var veikt Pakalpojumu sniedzējs vai cits attiecīgi licencēts uzņēmums Pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē.

2.12. Pakalpojumu sniedzējs par saviem līdzekļiem uzliek ūdens skaitītāju. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzlikt filtru pirms ūdens skaitītāja. Uzliktie ūdens skaitītāji un filtri ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

2.13. Pakalpojumu sniedzējs izdod atzinumu par Objekta gatavību un atbilstību tehniskajam projektam pievienošanai pilsētas ūdensapgādes un /vai kanalizācijas tīkliem, pamatojoties uz iesniegto izpilddokumentāciju, kuru pēc ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju būvdarbu pabeigšanas un visu šo Noteikumu prasību izpildīšanas Objekta īpašnieks iesniedz Pakalpojumu sniedzējam.

2.14. Izbūvētajiem un rekonstruētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem un būvēm jāatbilst apstiprinātam tehniskajam projektam un objektiem jābūt pieņemtiem ekspluatācijā. Iespējamās atkāpes no tehniskā projekta jāsaskaņo atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Nesaskaņotas atkāpes no tehniskā projekta dod Pakalpojumu sniedzējam tiesības atteikt pieslēgumu.

2.15. Kārtību, kādā Pakalpojumu sniedzēja īpašumā nododami agrāk izbūvēti ekspluatācijā esoši ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves, katrā konkrētajā gadījumā nosaka Pakalpojuma sniedzējs.

2.16. Objekta īpašnieks pēc būvniecības pabeigšanas ir pilnīgi atbildīgs par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju uzturēšanu. Aizliegts tos izmantot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanai līdz Līguma noslēgšanai ar Pakalpojumu sniedzēju.

2.17. Pēc pieslēgšanās pie pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla objektā par Objekta īpašnieka līdzekļiem tiek likvidētas visas izsmeļamās bedres, iztīrot tās un aizberot ar zemi. Jaunu izsmeļamo bedru ierīkošana ir aizliegta.

3. Līguma noslēgšanas kārtība

3.1. Lai fiziska vai juridiska persona varētu saņemt Objektā ūdensapgādes un /vai kanalizācijas pakalpojumus, ir jānoslēdz Līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.

3.2. Lai noslēgtu Līgumu par pakalpojumu saņemšanu, Abonents iesniedz Pakalpojumu sniedzējam noteikta parauga formas pieteikumu un Līguma noslēgšanai nepieciešamos normatīvajos aktos noteiktos dokumentus.

3.3. Līgumu par pakalpojumu saņemšanu var noslēgt Objekta īpašnieks, tā pilnvarota persona, kā arī Objekta apsaimniekotājs vai nomnieks, kurš veic uzņēmējdarbību/ komercdarbību. Visos gadījumos ir jāiesniedz dokumentus, kas apliecina Objekta piederību.

3.4. Abonentam ar Pakalpojumu sniedzēju jāslēdz Līgums par:

3.4.1. centralizētiem ūdensapgādes un /vai kanalizācijas pakalpojumiem;

3.4.2. par brīvkrāna izmantošanu, neatkarīgi no tā attāluma līdz dzīvojamai mājai;

3.4.3. gruntsūdeņu un lietus ūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā.

3.5. Pakalpojumu sniedzējs pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas 1 (viena) mēneša laikā sagatavo Līgumu.

3.6. Slēdzot jaunu līgumu ar fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir parādi par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt saistību izpildes nodrošinājumu (naudas summas iemaksu).

3.7. Pakalpojumu sniedzējs neslēdz Līgumu ar Abonentu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu citos Abonenta objektos, ja nav izpildītas spēkā esošās saistības ar Pakalpojumu sniedzēju.

3.8. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt sniegt pakalpojumus Abonentam gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis sniegt pakalpojumus vai ir lauzis Līgumu ar Objekta īpašnieku, apsaimniekotāju vai nomnieku, kura atbildības robežās ir ūdensapgādes ievads.

4. Pakalpojumu uzskaite

4.1. Patērētā ūdens daudzuma uzskaite:

4.1.1. Pakalpojumu sniedzējs ūdens daudzumu, ko patērē Abonents, nosaka pēc Objekta ūdensapgādes ievadā uzliktā ūdens skaitītāja rādījumiem. Ūdens skaitītājam un kontrolskaitītājiem ir jābūt SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" izsniegtam sertifikātam par tipa atbilstību un verificētam saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu;

4.1.2. izņēmuma gadījumos Pakalpojumu sniedzējs ūdens daudzumu, ko patērē Abonents, nosaka pēc spēkā esošajām ūdens patēriņa normām (pielikumā) un Abonenta sniegtajām ziņām saskaņā ar Līguma nosacījumiem.

4.1.3. ja Pakalpojumu sniedzējs un/vai Abonents pieprasa skaitītāja rādījumu pareizības pārbaudi tā ekspluatācijas laikā, Pakalpojumu sniedzējs nodrošina ūdens skaitītāja pārbaudi un, ja saskaņā ar verificēšanas rezultātiem:

4.1.3.1. ūdens skaitītājs tiek atzīt par lietošanai nederīgu, Pakalpojumu sniedzējs veic patērētā ūdens daudzuma pārrēķinu par pēdējiem 3 (trīs) mēnešiem pēc Abonenta vidējā patēriņa iepriekšējos 6 (sešos) mēnešos, un Pakalpojumu sniedzējs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar ūdens skaitītāja demontāžu, pārbaudi un montāžu;

4.1.3.2. ūdens skaitītājs tiek atzīts par lietošanai derīgu, Abonents sedz visus izdevumus, kas saistīti ar ūdens skaitītāja demontāžu, pārbaudi un montāžu, ja ārpuskārtas pārbaude veikta pēc Abonenta pieprasījuma.

4.1.4. Abonenta pienākums ir uzlikt ūdens skaitītājus uz saviem vietējiem ūdens ieguves avotiem gadījumā, ja Abonenta notekūdeņi tiek novadīti pilsētas kanalizācijas tīklā. Ūdens skaitītājam ir jābūt SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" izsniegtam sertifikātam par tipa atbilstību un verificētam saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Pakalpojumu sniedzējs noplombē vietējo ūdens ieguves skaitītāju un sastāda plombēšanas aktu.

4.1.5. Lai veiktu ūdens skaitītāju rādījumu nolasījumu pareizības kontroli, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzlikt kontrolskaitītājus uz ūdensapgādes ievadiem Abonenta objektā, rakstiski par to paziņojot Abonentam.

4.1.6. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontrolmērījuma perioda ilgumu. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc Abonenta sniegtajiem datiem un kontrolskaitītāja rādījumiem ir lielāka par 20 %, tālākos norēķinus, bet ne ilgāk kā 3 (trīs) mēnešus, veic pēc kontrolskaitītāja. Minētajā laika periodā Pakalpojumu sniedzējs un Abonents vienojas par patērētā ūdens daudzuma uzskaites kārtību un veic izmaiņas Līgumā.

4.1.7. Ja Abonenta vainas dēļ Pakalpojumu sniedzējs nevar uzlikt ūdens skaitītāju vai nav iespējams veikt ūdens skaitītāja verificēšanu 2 (divu) mēnešu laikā, ja ir patvaļīgi mainīta ūdens skaitītāja pievienošanas shēma, noņemtas vai bojātas plombas, bojāts ūdens skaitītājs un/ vai traucēta tā normāla darbība, tad Pakalpojumu sniedzējs piemēro aprēķinu saskaņā ar Noteikumu 4.3.1.punktu. Pakalpojumu sniedzējs šo aprēķinu patērētā ūdens daudzumam Abonentam piemēro līdz brīdim, kad Abonents ir novērsis attiecīgo pārkāpumu un par to ir informējis Pakalpojuma sniedzēju.

4.2. Novadītā notekūdeņu daudzuma uzskaite.

4.2.1. Pakalpojumu sniedzējs notekūdeņu daudzumu, ko pilsētas kanalizācijas tīklā novada Abonents, nosaka pēc patērētā ūdens daudzuma saskaņā ar ūdens skaitītāja rādījumiem attiecībā 1:1 vai notekūdeņu skaitītāja rādījumiem kanalizācijas izvadā.

4.2.2. Abonentiem, kuriem ir savi vietējie ūdensapgādes urbumi un kuri notekūdeņus novada pilsētas kanalizācijas tīklā, novadīto notekūdeņu daudzumu nosaka atbilstoši ūdensapgādes urbuma ūdens skaitītāja rādījumiem vai pēc notekūdeņu skaitītāja rādījumiem kanalizācijas izvadā.

4.2.3. Ja Abonenta novadīto notekūdeņu daudzums ir mazāks nekā patērētais ūdens daudzums, Pakalpojumu sniedzējs Abonenta novadīto notekūdeņu daudzumu nosaka pēc aprēķina metodikas, pamatojoties uz Abonenta sniegtajām ziņām un noslēgto Līgumu, ja ūdens tiek izmantots:

4.2.3.1. ražošanai, iekļauts ražojamās produkcijas sastāvā un netiek novadīts pilsētas kanalizācijas tīklā;

4.2.3.2. būvdarbu procesam (piem., betonēšanas darbos).

4.2.4. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs Abonenta Objektu kanalizācijas izvadā uzlikt notekūdeņu skaitītāju. Notekūdeņu skaitītājam ir jābūt SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" izsniegtam sertifikātam par tipa atbilstību un verificētam saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

4.2.5. Lai veiktu notekūdens skaitītāju rādījumu nolasījumu pareizības kontroli, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzlikt kontrolskaitītājus kanalizācijas izvados Abonenta objektā, rakstiski par to paziņojot Abonentam.

4.2.6. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontrolmērījuma perioda ilgumu. Ja starpība starp novadīto notekūdeņu daudzumu pēc Abonenta sniegtajiem datiem un kontrolskaitītāja rādījumiem ir lielāka par 20 %, tālākos norēķinus, bet ne ilgāk kā 3 (trīs) mēnešus, veic pēc kontrolskaitītāja. Minētajā laika periodā Pakalpojumu sniedzējs un Abonents vienojas par novadīto notekūdeņu uzskaites kārtību un veic izmaiņas Līgumā.

4.2.7. Abonenta kopējā novadīto notek­ūdeņu daudzumā tiek ietverts lietus notekūdeņu daudzums, kas nonāk pilsētas kanalizācijas tīklā no Abonenta teritorijas un kuru nosaka saskaņā ar Latvijas Būvnormatīva aprēķinu.

4.3. Ūdens patēriņa aprēķināšanas noteikumi pārkāpumu gadījumā.

4.3.1. Ja ir bijusi patvaļīga pieslēgšanās pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ūdens patēriņš un novadīto notekūdeņu daudzums tiek aprēķināts saskaņā ar uzstādītā ūdens skaitītāja nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā, ja skaitītāja nav - atkarībā no maksimālās caurteces spējas caur šo pievadu, pieņemot, ka ūdens tecēšanas ātrums ir 3 m/s, tecēšanas ilgums - 24 stundas diennaktī, vai atkarībā no ūdens ņemšanas vietu skaita un Latvijas Būvnormatīvu noteiktajiem maksimālajiem normatīviem.

4.3.2. Ūdens patēriņš un novadīto notekūdeņu daudzums pārkāpuma gadījumā tiek aprēķināti par laiku no pārkāpuma veikšanas brīža. Ja pieslēguma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka ūdens­apgādes un /vai kanalizācijas pakalpojumi bez atļaujas izmantoti 1 (vienu) mēnesi.

4.3.3. Ja ūdens bez atļaujas tiek lietots no ugunsdzēsības hidranta, patērētā ūdens daudzumu aprēķina atkarībā no hidranta caurteces spējas un ūdens tecēšanas ātruma - 1,5 m/s par visu hidranta izmantošanas laiku. Ja šis laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka hidrants bez atļaujas lietots 1 (vienu) mēnesi.

4.3.4. Ja Pakalpojumu lietotājs nav noslēdzis Līgumu vai turpina lietot ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus pēc Līguma laušanas, tad Pakalpojumu sniedzējs piemēro aprēķinu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietošanu bez atļaujas un patvaļīgu pieslēgšanos pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem saskaņā ar šo Noteikumu 4.3.1.punktu.

5. Norēķinu kārtība par pakalpojumiem

5.1. Kārtību, kādā veicami maksājumi par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, nosaka Pakalpojumu sniedzēja un Abonenta Līgums.

5.2. Ja ir izdarītas ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu izmaiņas, Abonents tarifu izmaiņu spēkā stāšanās dienā fiksē ūdens un notekūdeņu skaitītāju rādījumus un paziņo tos Pakalpojumu sniedzējam. Ja Abonents nepaziņo skaitītāju rādījumus, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izrakstīt rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši jaunajam tarifam visā norēķina periodā.

6. Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu samazināšana un pārtraukšana

6.1. Pakalpojumu sniedzējs var pārtraukt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus gadījumos, kas minēti Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.298 "Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana", ievērojot tajos noteiktos termiņus un nepieciešamās darbības.

6.2. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs bez iepriekšēja brīdinājuma uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus, ja ir pārtraukta elektroenerģijas piegāde Pakalpojuma sniedzēja sūkņu stacijām, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu avārijas gadījumos, ja ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai, dabas katastrofas vai stihiskas nelaimes laikā.

6.3. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs bez iepriekšēja brīdinājuma pārtraukt ūdensapgādes un /vai kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu šādos gadījumos:

6.3.1. notikusi patvaļīga pievienošanās ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem;

6.3.2. nav noslēgts Līgums ar Pakalpojumu sniedzēju;

6.3.3. pēc Līguma laušanas turpina lietot ūdensapgādes vai kanalizācijas pakalpojumus;

6.3.4. Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā laika posmā nav novērsti bojājumi Abonenta atbildības zonā esošajos ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklos, kuri atstāj ietekmi uz pilsētas ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu, vai nodara kaitējumu citiem īpašniekiem;

6.3.5. sabojātas plombas, patvaļīgi atvērti /aizvērti aizbīdņi un apvadlīnijas;

6.3.6. Abonents Līguma noteikumu pārkāpuma rezultātā var izraisīt vai izraisa avāriju kanalizācijas sistēmā vai krasi pasliktina pilsētas attīrīšanas iekārtu darba efektivitāti.

7. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu lietošana un aizsardzība

7.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu lietošana un aizsardzība.

7.1.1. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt savā īpašumā un atbildības robežās esošajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem un būvēm, kas atrodas zemesgabalu īpašnieku, uzņēmumu un organizāciju teritorijā, šo tīklu tehniskajai apkalpošanai, remontam un avāriju likvidēšanai.

7.1.2. Pakalpojumu sniedzējam un Abonentam jāievēro ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu aizsardzības un ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, tai skaitā, ir aizliegts:

7.1.2.1. novietot materiālus un citus priekšmetus uz ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, armatūrām, skatakām un hidrantiem;

7.1.2.2. celt jebkādas būves virs ūdens­apgādes un kanalizācijas tīkliem;

7.1.2.3. nepiederošām personām veikt jebkādus darbus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos un būvēs;

7.1.2.4. atvērt un nocelt pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu skataku vākus;

7.1.2.5. atstāt atvērtus iekšējās ūdensapgādes tīkla krānus, lai novērstu aizsalšanu;

7.1.2.6. pilsētas kanalizācijas skatakās izliet notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus vai novadīt atkušņu ūdeņus.

7.1.3. Abonents ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību. Ja Abonents savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus, šiem ūdensapgādes tīkliem jābūt fiziski atvienotiem ar gaisa spraugu no pilsētas ūdensapgādes tīkliem. Abonentam jāseko ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu un armatūras tehniskajam stāvoklim un jebkura noplūde nekavējoties jālikvidē par saviem līdzekļiem.

7.1.4. Abonentam notekūdeņus pilsētas kanalizācijas tīklā jānovada atbilstoši šo Noteikumu 8.nodaļai.

7.1.5. Ja Abonenta ūdensapgādes pievadam, kanalizācijas izvadam un iekārtām trūkst aizbīdņu, nav hermētiski aizvērtas revīzijas, ir bojātas sanitārās iekārtas vai netiek ievēroti šie Noteikumi un Latvijas būvnormatīvi, par appludinātajām telpām un materiālajiem zaudējumiem atbildīgs ir Abonents. Par zaudējumiem, kas radušies Abonenta īpašumā vai valdījumā esošo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju bojājumu dēļ, atbildīgs ir Abonents.

7.1.6. Fiziskām un juridiskām personām pilnā apmērā jāatlīdzina Pakalpojumu sniedzēja zaudējumi par radītajiem bojājumiem un to seku likvidēšanu kanalizācijas tīklos un būvēs, kā arī izdevumi notekūdens attīrīšanas normāla tehnoloģiska procesa atjaunošanai pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ja tie radušies, pārkāpjot šos Noteikumus.

7.1.7. Atklājot bojājumus pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos un būvēs, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam un iespēju robežās jānorāda bojātā vieta.

7.2. Ugunsdzēsības ierīces.

7.2.1. Ja Abonenta ūdens skaitītāja mezglā ir apvadlīnija, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un iekšējo hidrantu un iekšējo ugunsdzēsības krānu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Abonents ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

7.2.2. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Abonentam 24 stundu laikā jāziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

7.2.3. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojuma sniedzēja vajadzībām.

7.3. Ūdens brīvkrāni.

7.3.1. Ūdens brīvkrāni ir uzstādīti tikai pilsētas rajonos, kur netiek nodrošināti centralizēti ūdensapgādes pakalpojumi, un tie ir paredzēti Abonentiem. Uzstādīšanas lietderīgumu un vietu nosaka Pakalpojumu sniedzējs.

7.3.2. Brīvkrāna tuvumā ir aizliegts mazgāt veļu, automašīnas, traukus, mājdzīvniekus un veikt citas darbības, kas ir pretrunā ar sanitārajām normām. Brīvkrāniem ir aizliegts pievienot šļūtenes.

7.3.3. Fiziskām un juridiskām personām, kas sabojājušas brīvkrānu un /vai atklājušas tā bojājumus, nekavējoties jāziņo par to Pakalpojumu sniedzējam.

8. Notekūdeņu novadīšana pilsētas kanalizācijas tīklā

8.1. Notekūdeņu novadīšana pilsētas kanalizācijas tīklā.

8.1.1. Lai pilsētas kanalizācijas tīklā novadītu notekūdeņus, ir jānoslēdz Līgums par kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu. Ražošanas notekūdeņu novadīšanai jāsaņem Pakalpojumu sniedzēja izdota atļauja "Par ražošanas notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā" (turpmāk - Atļauja).

8.1.2. Pilsētas kanalizācijas tīklā drīkst novadīt tikai tādus notekūdeņus, kuru raksturojums un piesārņojošo vielu limitējošā koncentrācija nepārsniedz Noteikumos 8.4.7.punktā noteikto.

8.1.3. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā konkrētos apstākļus, Pakalpojumu sniedzējs Abonentam var atļaut novadīt ražošanas notek­ūdeņos ar atsevišķu piesārņojošo vielu augstāku pieļaujamo koncentrāciju nekā noteikts šajos Noteikumos, nosakot Abonentam maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju (MPK). Pakalpojumu sniedzējs maksimāli pieļaujamo koncentrāciju nosaka Atļaujā, un par maksimāli pieļaujamās koncentrācijas pārsniegšanu Abonentam tiek piemērotas soda sankcijas saskaņā ar Līguma noteikumiem.

8.1.4. Notekūdeņu piesārņojošo vielu piederību noteiktai bīstamības (toksiskuma) klasei Pakalpojumu sniedzējs nosaka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un attiecīgo maksu par piesārņojumu noteiktas bīstamības (toksiskuma) klases piesārņojošo vielu novadīšanai pilsētas kanalizācijas tīklā aprēķina saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

8.1.5. Šo Noteikumu neievērošanas gadījumā Abonentam jāsamaksā Pakalpojumu sniedzējam soda nauda, ko nosaka Valsts zivsaimniecības un ūdenstilpju uzraudzības organizācijas un citas institūcijas par nodarīto kaitējumu un zaudējumiem, kā arī visi izdevumi Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas sistēmu un iekārtu darbības atjaunošanai un defektu novēršanai.

8.2. Novadāmo notekūdeņu raksturojums.

8.2.1. Abonentam pilsētas kanalizācijas tīklā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

8.2.1.1. kuri neietekmē un nav bīstami pilsētas kanalizācijas sistēmu apkalpojošā personāla veselībai;

8.2.1.2. kuri nebojā pilsētas kanalizācijas sistēmas iekārtas un netraucē pilsētas kanalizācijas tīkla un būvju ekspluatāciju;

8.2.1.3. kurus var attīrīt pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās saskaņā ar Pakalpojumu sniedzēja ūdens lietošanas atļaujas prasībām;

8.2.1.4. kuros piesārņojošo vielu limitējošā koncentrācija (LK) nepārsniedz šajos Noteikumos norādīto;

8.2.1.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas tīkla caurules vai nogulsnējas uz cauruļu un aku sienām;

8.2.1.6. kuri nesatur vielas, kurām nav noteikta piesārņojuma maksimāli pieļaujamā koncentrācija ūdenstilpēs ar noteiktu lietošanas kārtību;

8.2.1.7. kuros ķīmiskais skābekļa patēriņš pārsniedz skābekļa bioloģisko patēriņu vairāk kā 1,5 reizes;

8.2.1.8. kuri neietekmē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību.

8.2.2. Pilsētas kanalizācijas tīklā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

8.2.2.1. vai kuru ietekmē izplūdes no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nelabvēlīgi ietekmē vidi vai kavē saņemošo ūdeņu atbilstību likumdošanas prasībām;

8.2.2.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina uzliesmojošu maisījumu rašanos pilsētas kanalizācijas tīklā;

8.2.2.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

8.2.2.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sēr­ūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

8.2.2.5. smago metālu savienojumus un citas vielas, kas piesārņo notekūdeņu dūņas virs spēkā esošās likumdošanas noteiktiem normatīviem un nelabvēlīgi ietekmē dūņu apsaimniekošanu;

8.2.2.6. radioaktīvas vielas;

8.2.2.7. nešķīstošas eļļas, kā arī darvu un mazutu;

8.2.2.8. cietus priekšmetus, tekstiliz­strādājumus, smiltis, grunti, eļļas un citas vielas, kas var veicināt pilsētas kanalizācijas tīkla aizsērēšanu;

8.2.2.9. tikai minerālos piesārņojumus (smilts, grants u.c.);

8.2.2.10. bīstamus bakteriālos piesārņojumus;

8.2.2.11. atslāņa un kubla krāsvielu šķīdumus;

8.2.2.12. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus;

8.2.2.13. koncentrētus šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

8.3. Notekūdeņu novadīšanas kontrole.

8.3.1. Visām juridiskām un fiziskām personām, kuras ir kanalizācijas pakalpojumu saņēmējas, jāievēro šādas prasības:

8.3.1.1. jāorganizē notekūdeņu nogulšņu droša glabāšana un to savlaicīga izvešana;

8.3.1.2. jāatļauj Pakalpojumu sniedzēja pārstāvjiem jebkurā diennakts laikā iepazīties ar Abonenta kanalizācijas tīklu un būvju darbību, kā arī pārbaudīt šo Noteikumu prasību izpildi;

8.3.1.3. pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma jāveic nepieciešamās notekūdeņu analīzes, uzņēmuma vietējo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un iekšējo kanalizācijas tīklu apsekošana;

8.3.1.4. pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma jāiesniedz ekspertīzes slēdziens par bīstama bakterioloģiska piesārņojuma un vielu, kas uzskaitītas 8.2.2.punktā, neesamību Abonenta notekūdeņos;

8.3.1.5. pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma jāiesniedz Abonenta ūdenssaimniecības pase vai ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu shēmas, kā arī visi nepieciešamie aprēķini un dati;

8.3.1.6. notekūdeņi pilsētas kanalizācijas tīklā jānovada vienmērīgi; gadījumos, ja notek­ūdeņu daudzums un sastāvs diennakts laikā izmainās, rūpniecības uzņēmumos jāuzstāda notekūdeņu uztveršanas kameras, kas nodrošina vienmērīgu notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā diennakts laikā;

8.3.1.7. ražošanas notekūdeņus pilsētas kanalizācijas tīklā jānovada caur šim nolūkam izbūvētām kontrolakām ārpus Abonenta teritorijas;

8.3.1.8. Abonenta vietējām attīrīšanas iekārtām ir jānodrošina tāda attīrīšanas pakāpe, ar ko var nodrošināt 8.2.1.punktā minētās prasības.

8.3.2. Notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas) nosaka Pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz kanalizācijas tīklu shēmu un saskaņojot ar Abonentu. Līgumā tiek precizēts notekūdeņu analīzes veikšanas un notekūdeņu paraugu ņemšanas periodiskums un kārtība saskaņā ar analīžu nepieciešamību un tehniskām iespējām.

8.3.3. Pakalpojumu sniedzējs nosaka, kādas piesārņojošās vielas tiks noteiktas notekūdeņu ķīmiskajās analīzēs, izveidojot attiecīgu šo vielu sarakstu, uz kā pamata tiek izdota atļauja un noslēgts Līgums.

8.3.4. Notekūdeņu paraugu drīkst noņemt tikai Abonenta pārstāvja klātbūtnē.

8.3.5. Notekūdeņu analīzes veic akreditēta notekūdeņu kontroles laboratorija. Analīžu rezultāti tiek uzskatīti par derīgiem līdz laboratorijas slēdziena rezultātu saņemšanai par atkārtotām analīzēm.

8.4. Maksas aprēķināšana par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā.

8.4.1. Kopējo maksu par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā nosaka saskaņā ar Liepājas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajiem kanalizācijas pakalpojumu tarifiem un saskaņā ar likumdošanu par piesārņojumu.

8.4.2. Pakalpojumu sniedzējs Abonentam aprēķina maksu par notekūdeņu piesārņojumu, pamatojoties uz piesārņojošo vielu koncentrācijām Abonenta notekūdeņos, kurus paredzēts novadīt pilsētas kanalizācijas tīklā un pēc nodokļu likmju grupām atbilstoši piesārņojošo vielu klasifikācijai pēc to bīstamības pakāpes saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

8.4.3. Ja Pakalpojumu sniedzējs ir izsniedzis Abonentam atļauju novadīt pilsētas kanalizācijas tīklā notekūdeņus, kuros atsevišķu piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz šajos Noteikumos noteikto limitējošo koncentrāciju, tad Abonentam tiek aprēķināta papildus maksa par piesārņojumu. Papildus maksa tiek aprēķināta trīskāršā apmērā par katras vielas koncentrācijas pārsniegumu pār limitējošo koncentrāciju līdz Līgumā atļautai maksimāli pieļaujamai koncentrācijai.

8.4.4. Ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka Abonenta notekūdeņos piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz Līgumā noteiktā maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, tad Pakalpojumu sniedzējs Abonentam maksu par kanalizācijas pakalpojumiem iekasē vairākkārtējā apjomā. Pakalpojumu sniedzējs maksu par maksimāli pieļaujamās koncentrācijas pārsniegšanu Abonentam aprēķina, pamatojoties uz vienas pārbaudes analīžu rezultātiem, ņemot vērā piesārņojošo vielu koncentrāciju notekūdeņos un mēneša laikā novadīto notekūdeņu daudzumu. Pārsniedzot piesārņojošo vielu atļauto koncentrācijas līmeni vienlaicīgi vairākās vielās, pārsniegtā koncentrācija tiek noteikta katrai vielai atsevišķi un tad summēta.

8.4.5. Pakalpojumu sniedzējs maksu par maksimāli pieļaujamās koncentrācijas pārsniegšanu Abonentam aprēķina līdz laboratorijas slēdziena saņemšanai par nākamās veiktās analīzes rezultātiem, bet ne ilgāk par 1 (vienu) mēnesi.

8.4.6. Ja Abonents pilsētas kanalizācijas tīklā novada piesārņojošās vielas, kas nav norādītas atļaujā, vai novada nesankcionēti, tad apmaksas aprēķiniem piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamā koncentrācija tiek pieņemta vienāda ar maksimāli pieļaujamo koncentrāciju notekūdeņu novadīšanai ūdens tilpnēs, kāda noteikta Pakalpojumu sniedzēja "Ūdens lietošanas atļaujā".

8.4.7. Liepājas pilsētas kanalizācijas tīklā novadāmajos notekūdeņos piesārņojošo vielu limitējošās koncentrācijas

Piesārņojoša viela

Limitējošā koncentrācija

mg/l

Kopējās suspendētās vielas

170

BSP5

115

ĶSP

300

Kopējais fosfors

4,2

Kopējais slāpeklis

21

Tauki

2

Naftas produkti

2,5

Sulfīdi un H2S

1,5

Cinks

0,2

Niķelis

0,5

Varš

0,5

Kopējais hroms

0,04

Svins

0,5

Kadmijs

0,05

Dzīvsudrabs

0,02

Temperatūra

400C

pH

6,5-8,5

Notekūdeņi, kas satur vielas, kuras nav minētas šajos Noteikumos, tiek novadīti pilsētas kanalizācijas tīklā saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

9. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu

9.1. Šo Noteikumu izpildi kontrolēt, sastādīt administratīvos protokolus un izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas savas kompetences robežās ir tiesīgas šādas amatpersonas:

9.1.1. pašvaldības Administratīvā komisija;

9.1.2. Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un izpilddirektors;

9.1.3. pašvaldības amatpersonas, kas pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo Noteikumu pārkāpšanu;

9.1.4. Liepājas pilsētas Pašvaldības policija, Valsts policija un citas valsts iestādes, kas ir pilnvarotas to darīt;

9.1.5. Pakalpojumu sniedzēja amatpersonas, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņiem noteiktas ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja rīkojumu.

9.2. Par šo Noteikumu prasību neievērošanu Liepājas pilsētas Administratīvā komisija ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz Ls 50 (piecdesmit latu).

9.3. Administratīvos protokolus izskata Liepājas pilsētas domes Administratīvā komisija.

10. Pārejas noteikumi

Atzīt par spēku zaudējušiem:

- Liepājas pilsētas domes 1995.gada 10.augusta lēmumu Nr.440 "Par saistošo noteikumu ražošanas notekūdeņu novadīšanai pilsētas kanalizācijas sistēmā apstiprināšanu",

- Liepājas pilsētas domes 1998.gada 7.maija noteikumus Nr.4 "Liepājas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu lietošanas noteikumi",

- Liepājas pilsētas domes 1998.gada 7.maija saistošos noteikumus Nr.3 "Par grozījumiem Saistošajos noteikumos ražošanas notekūdeņu novadīšanai pilsētas kanalizācijas sistēmā",

- Liepājas pilsētas domes 2000.gada 13.jūlija saistošos noteikumus Nr.7 "Par grozījumiem DOMES 1995.gada 10.augusta lēmumā Nr.440 "Par saistošo noteikumu ražošanas notekūdeņu novadīšanai pilsētas kanalizācijas sistēmā apstiprināšanu".

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks

Pielikums

Liepājas pilsētas domes

2005.gada 3.marta saistošajiem noteikumiem Nr.6

Ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam Liepājas pilsētā

Lab-iekārto-tības

grupa

Dzīvokļa labiekārtotības

raksturojums

Ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam

(litri diennaktī)

1.

Dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, centralizēta karstā ūdens apgāde, tualete ar ūdeni, vanna vai duša

210

Laika periodos, kad nav karstā ūdens piegādes

105

2.

Dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, centralizēta karstā ūdens apgāde

160

Laika periodos, kad nav karstā ūdens piegādes

90

3.

Dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, tualete ar ūdeni un vanna vai duša ar vietējo (gāzes vai elektrisko) ūdenssildītāju

180

4.

Dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, vanna vai duša ar vietējo (gāzes vai elektrisko) ūdenssildītāju

160

5.

Dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, tualete ar ūdeni un vanna vai duša ar vietējo (cietā kurināmā) ūdenssildītāju

150

6.

Dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija un vanna vai duša ar vietējo (cietā kurināmā) ūdenssildītāju

130

7.

Dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, tualete ar ūdeni

120

8.

Dzīvoklis, kurā ir ūdensvads un kanalizācija

90

9.

Dzīvoklis, kurā ir ūdensvads

90

10.

Dzīvoklis, kurā ir kanalizācija, ūdensapgāde no sūkņa pagalmā vai uz ielas

33

11.

Dzīvoklis, kurā nav kanalizācijas, ūdensapgāde no sūkņa pagalmā vai uz ielas

33

Karstā ūdens norma

105

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks

31.03.2005