Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.01.2020. - ... / Nākotnes
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu
Par atbilstības novērtēšanu
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akreditācija — nacionālās akreditācijas institūcijas veikta atestācija par atbilstības novērtēšanas institūcijas kompetenci un spēju veikt specifiskas atbilstības novērtēšanas darbības;

2) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

3) atbilstības novērtēšana — process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar produktu, procesu, pakalpojumu, sistēmu, personu vai institūciju (turpmāk — atbilstības novērtēšanas objekts) saistītās prasības;

4) inspicēšana — produkta projektēšanas stadiju, produkta, procesa vai pakalpojuma pārbaude un tā atbilstības noteikšana konkrēti izvirzītām vai vispārīgām prasībām, pamatojoties uz profesionālu spriedumu;

5) kalibrēšana — operācija, kuras gaitā noteiktos apstākļos konstatē sakarību starp mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas sistēmas uzrādīto lielumu vērtībām, materiālā mēra vai references materiāla vērtībām un no atbilstošā mērvienības etalona reproducētām vērtībām;

6) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

7) nereglamentētā sfēra — sfēra, kas nav pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanai;

8) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

9) reglamentētā sfēra — sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai;

10) sertificēšana — neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process, pakalpojums vai persona atbilst normatīvajā aktā vai standartā noteiktajām prasībām;

11) testēšana — atbilstības novērtēšanas objekta viena vai vairāku raksturlielumu noteikšana saskaņā ar procedūru;

12) atbilstības novērtēšanas institūcija — institūcija, kas veic atbilstības novērtēšanu, tajā skaitā kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspicēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999., 01.04.2004. un 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

II nodaļa. Likuma mērķis un darbības sfēra

2.pants. Šis likums nosaka atbilstības novērtēšanas vispārīgos principus reglamentētajā sfērā un akreditācijas sistēmu reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā.

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.1999.)

3.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt atbilstības novērtēšanas vienotu kārtību, kas ir saskaņota ar Eiropas Savienības un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

(01.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

4.pants. Šis likums attiecas uz visām personām, kas pretendē uz atbilstības novērtēšanu.

(21.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

III nodaļa. Atbilstības novērtēšana reglamentētajā sfērā

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1999.)

5.pants. (1) Atbilstības novērtēšana reglamentētajā sfērā attiecas uz atbilstības novērtēšanas objektiem un potenciālajiem riskiem, kuri var apdraudēt cilvēka veselību, drošību, vidi vai citas sabiedrības intereses.

(2) Atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā attiecībā uz pārtikas, dzīvnieku barības un farmācijas produktiem nosaka speciālās normas.

(21.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. un 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

6.pants. (1) Atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā veic atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas akreditētas saskaņā ar konkrētu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Atbilstības novērtēšanas institūcijas akreditē un lēmumus akreditācijas jomā pieņem nacionālā akreditācijas institūcija.

(3) Institūciju, kura veic nacionālās akreditācijas institūcijas funkcijas, nosaka Ministru kabinets. Šī institūcija izpilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulas (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93, 8.pantā noteiktās prasības.

(25.02.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

7.pants. (1) Konkrētā atbilstības novērtēšanas objekta būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu pēc atbildīgās ministrijas priekšlikuma nosaka Ministru kabinets.

(2) Institūcijas, kuras veic tirgus uzraudzību reglamentētajā sfērā, un kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība, nosaka Ministru kabinets.

(21.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

8.pants. (1) Atbilstības novērtēšanas institūciju paziņošanas komisija (turpmāk — paziņošanas komisija) paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā.

(2) Kārtību, kādā izveido paziņošanas komisiju, kā arī kārtību, kādā šī komisija pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā, nosaka Ministru kabinets.

(23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

9.pants.

(Izslēgts ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1999.)

IV nodaļa. Atbilstības novērtēšanas sistēma

10.pants.

(Izslēgts ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

11.pants.

(Izslēgts ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1999.)

12.pants.

(Izslēgts ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

V nodaļa. Nacionālā akreditācijas sistēma

13.pants. (1) Ministru kabinets nosaka:

1) jomas, kurās nacionālā akreditācijas institūcija novērtē, akreditē un uzrauga atbilstības novērtēšanas institūcijas;

2) kārtību, kādā nacionālā akreditācijas institūcija organizē atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;

3) akreditācijas komisijas sastāvu, kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību;

4) akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju sarakstā iekļaujamo informāciju;

5) akreditācijas zīmes paraugu.

(2) Ekonomikas ministrija īsteno valsts politiku akreditācijas jomā un nodrošina nacionālās akreditācijas sistēmas darbību.

(3) Latvijas Nacionālā akreditācijas padome piedalās valsts politikas izstrādē akreditācijas jomā, veicina sadarbību ar starptautiskajām akreditācijas organizācijām, kā arī konsultē atbilstības novērtēšanas institūcijas akreditācijas jautājumos reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā. Latvijas Nacionālā akreditācijas padome ir konsultatīva institūcija. Padomes nolikumu pēc ekonomikas ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.

(4) Atbilstības novērtēšanas institūciju akreditāciju reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā, kā arī atbilstības novērtēšanas institūciju darbības uzraudzību veic nacionālā akreditācijas institūcija.

(5) Nacionālā akreditācijas institūcija ir tiesīga veidot nozaru tehniskās komitejas, lai saņemtu konsultācijas konkrētu tehnisku jautājumu risināšanai attiecīgajā nozarē.

(25.02.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. un 10.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2019.)

14.pants. (1) Nacionālās akreditācijas institūcijas galvenās funkcijas ir:

1) novērtēt un akreditēt atbilstības novērtēšanas institūcijas, kā arī uzraudzīt šo institūciju darbību, ievērojot Latvijas nacionālos standartus, normatīvos aktus, Eiropas vai starptautiskos standartus, kā arī savstarpējos atzīšanas līgumos ar starptautiskajām akreditācijas organizācijām noteiktās prasības;

2) tehniski nodrošināt Latvijas Nacionālās akreditācijas padomes darbu;

3) organizēt prasmes pārbaudes un koordinēt starplaboratoriju salīdzinošās programmas saskaņā ar Latvijas, Eiropas Savienības un starptautiskajām prasībām par starplaboratoriju salīdzināšanu;

4) sadarboties ar citu valstu nacionālajām akreditācijas institūcijām;

5) pārstāvēt Latviju starptautiskajās akreditācijas organizācijās;

6) izveidot un uzturēt akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju sarakstu savā mājaslapā internetā;

7) publicēt oficiālajā tīmekļa vietnē informāciju par akreditētajām atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas darbojas reglamentētajā sfērā, un nodrošināt publicētās informācijas ticamību;

8) informēt Ekonomikas ministriju par reglamentētajā sfērā akreditētajām institūcijām.

(2) Nacionālajai akreditācijas institūcijai, pildot šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, ir tiesības izdot administratīvos aktus.

(3) Akreditācijas sistēmas finansēšanas kārtība ir šāda:

1) no valsts budžeta līdzekļiem finansē:

a) nacionālās akreditācijas institūcijas funkciju veikšanu, izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā noteikto funkciju,

b) dalības maksu starptautiskajās akreditācijas organizācijās;

2) visus izdevumus, kas saistīti ar novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā, sedz attiecīgā atbilstības novērtēšanas institūcija.

(25.02.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

VI nodaļa. Strīdu izskatīšanas kārtība

(Nodaļa 01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

15.pants. Nacionālās akreditācijas institūcijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(25.02.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

VII nodaļa. Savstarpējā atzīšana

(Nodaļa 01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

16.pants. (1) Savstarpējo atzīšanu piemēro, ievērojot kārtību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulā (EK) Nr. 764/2008, ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ lēmumu Nr. 3052/95/EK [turpmāk — regula (EK) Nr. 764/2008].

(2) Savstarpējo atzīšanu piemēro:

1) tehniskajiem noteikumiem, standartiem un specifikācijām;

2) atbilstības novērtēšanas procedūrām, testēšanas procedūrām, testēšanas pārskatiem un akreditācijas sistēmām;

3) atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātiem, arī testēšanas rezultātiem, atbilstības sertifikātiem un atbilstības vai inspicēšanas zīmēm.

(3) Tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kas pieņem regulas (EK) Nr. 764/2008 2.pantā minēto lēmumu, vai šīs iestādes pilnvarota persona, kas veic pārvaldes uzdevumu saskaņā ar ārējo normatīvo aktu vai uz deleģēšanas līguma pamata, ievēro regulas (EK) Nr. 764/2008 otrajā nodaļā noteiktās prasības, ja vien lēmums netiek pieņemts šīs regulas 3.pantā minētajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

17.pants. Latvijā atzīst produktus, kurus saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem un tajos noteikto kārtību atzīst Eiropas Savienības dalībvalstis, Turcija vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis.

18.pants. (1) Ekonomikas ministrija oficiālajā tīmekļa vietnē publicē informāciju par produktu informācijas punktu, kas izveidots atbilstoši regulas (EK) Nr. 764/2008 9.pantā noteiktajām prasībām.

(2) Ekonomikas ministrija produktu informācijas punkta darbību organizē un vada atbilstoši labas pārvaldības principam un ievērojot regulas (EK) Nr. 764/2008 10.pantā noteiktās prasības.

(23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

VIII nodaļa. Administratīvie pārkāpumi atbilstības novērtēšanai pakļauto preču jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(Nodaļa 10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.01.2020. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu)

19. pants. (1) Par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču piedāvāšanu vai pārdošanu bez atbilstības apliecinājuma vai apstiprinājuma, izņemot zāļu piedāvāšanu vai pārdošanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par tādu preču laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām vai tehniskajiem parametriem, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču laišanu tirgū, nenodrošinot tās ar atbilstības apliecinājumu vai apstiprinājumu, izņemot zāļu laišanu tirgū, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai  — no simt četrdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par tādu naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu un alkoholisko dzērienu piedāvāšanu vai pārdošanu, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no astoņdesmit sešām līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu nenodrošināšanu ar atbilstības sertifikātu, atbilstības apliecinājumu, testēšanas pārskatu vai citu normatīvajos aktos noteiktu dokumentu, kas apliecina šo produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām, vai naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu piedāvāšanu vai pārdošanu bez šiem dokumentiem piemēro naudas sodu juridiskajai personai no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019. Pants stājas spēkā 01.01.2020. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu)

20. pants. (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības policija.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. panta piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019. Pants stājas spēkā 01.01.2020. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu)

Pārejas noteikumi

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.1999.)

1. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.maijam iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus likumos un izstrādā citus normatīvos aktus.

2. Tie Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti saskaņā ar šā likuma 7.pantu, paliek spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 2000.gada 1.maijam.

3. Līdz brīdim, kad tiek izpildīts šā likuma 6.panta trešās daļas nosacījums, šajā likumā noteiktās nacionālās akreditācijas institūcijas funkcijas veic sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” struktūrvienība “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”.

(25.02.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

4. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 13. panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz jaunu šā likuma 13. panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumi Nr. 1059 "Noteikumi par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību".

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019.)

5. Šā likuma VIII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019.)

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 8.augustā.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse
Rīgā 1996.gada 20.augustā